Ar 2025. gada 3. decembrī pieņemto likumu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kas stājās spēkā 2026. gada 1. aprīlī, pilnveidots regulējums par patiesā labuma guvēju (turpmāk – PLG) reģistrējamo informāciju. Regulējums tiek pilnveidots, lai nodrošinātu Eiropas Savienības noteiktās prasības par pietiekamu, precīzu un aktuālu PLG informāciju.
Jaunās prasības par Uzņēmumu reģistrā iesniedzamās informācijas apjomu stājās spēka 2026.gada 1.jūlijā, bet Uzņēmumu reģistra prakse tika aktualizēta vēl 2026.gada 5.oktobrī. Saskaņā ar izmaiņām ziņas par PLG papildināmas ar ziņām par kontroles apjomu, kā arī visām PLG valstspiederībām, ja tādas ir vairākas. Informāciju nepieciešams aktualizēt ikreiz, kad tiek pieteikts jauns PLG vai tiek veiktas izmaiņas informācijā par PLG vai citas izmaiņas, kuru rezultātā informācija par PLG ir aktualizējama.
Patiesā labuma guvēja kontroles apjoms
Kontroles veids raksturo, uz kāda tiesiskā pamata kontrole tiesību subjektā tiek īstenota, turpretim kontroles apjoms ir informācija par to, kādā apmērā PLG faktiski realizē kontroli tiesību subjektā. Kontroles apjoms jānorāda katram kontroles veidam, tas nav apvienojams vienā vispārīgā norādē.
Tas ir nepieciešams, lai skaidri un pārredzami noteiktu, uz kāda pamata un kādā apmērā tiek īstenota konkrētā PLG kontrole. Ja kontrole izriet no īpašuma tiesībām vai balsstiesībām, tā norādāma procentos, piemēram, ja PLG ir uzņēmuma dalībnieks, kam pieder 100% pamatkapitāla daļu. Ja kontrole pēc būtības nav izsakāma procentos, to norāda īsā aprakstā, kas ļauj saprast personas faktiskās ietekmes apmēru tiesību subjektā, piemēram, PLG faktiski veic kontroli, izmantojot valdes locekļa amatu ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi.
Kontroles apjoms, kas izriet no īpašumtiesībām, balsstiesībām
Īpašumtiesību un balsstiesību apjoms uzņēmumā mēdz atšķirties, parasti šādas situācijas rodas gadījumos, kad uzņēmumam ir vairāku kategoriju daļas, kur kādai no kategorijām balsstiesības nav piešķirtas. Īpašumtiesību un balsstiesību apjomu norāda procentos, raksturojot gan tiešu, gan netiešu līdzdalību tiesību subjektā.
Ja kontrole tiek īstenota netieši caur citu juridisku personu, īpašumtiesību un balsstiesību apjoms nosakāms pēc dalībniekam piederošo pamatkapitāla daļu un balsstiesību apjoma šajā juridiskā personā. Piemēram, uzņēmuma SIA “A” dalībnieks ir SIA “B”, kam pieder 50 % pamatkapitāla un balsstiesību. SIA “B” 70 % kapitāla daļu un balsstiesību pieder personai C. Ņemot vērā, ka SIA “A” norādāmais PLG, kas īsteno netiešu kontroli, būs fiziskā persona C, secināms, ka personai C uz netiešu īpašuma tiesību pamata SIA “A” pieder 35% īpašumtiesību un balsstiesību.
Kontroles apjoma norādīšana aprakstā
Kontroles apjoms tiesību subjektā norādāms aprakstā, ja nav iespējams kontroles apjomu objektīvi un korekti izteikt procentos. Aprakstam jābūt īsam un konkrētam. Tas nepieciešams gadījumos, kad procentuālais apjoms neatspoguļo PLG faktiskās ietekmes apmēru vai konkrētajam tiesību subjektam nav kapitāla daļu, akciju vai balsstiesību kapitālsabiedrību izpratnē, piemēram, ja PLG pieder 80 % kapitāla daļu, persona ir uzņēmuma valdes loceklis, bet vienīgi ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt kopā ar valdes priekšsēdētāju, vai PLG ir nosakāms biedrībā.
Patiesā labuma guvēja valstspiederība
Valstspiederība norādāma gadījumos, kad PLG nav Latvijas pilsonis vai tam nav Latvijā piešķirta personas koda. Izmaiņas paredz, ka PLG informācijā jābūt norādītām visām PLG valstspiederībām un to pamatojošajiem personu apliecinošu dokumentu datiem. Piemēram, ja PLG ir Dānijas un Norvēģijas pilsonība, nepieciešams norādīt abas pilsonības un abu valstu izdoto personu apliecinošo dokumentu datus.
Vai visiem uzņēmumiem nekavējoties jāaktualizē patiesā labuma guvēja informācija?
Jaunā regulējuma spēkā stāšanās pati par sevi nenozīmē, ka visiem uzņēmumiem nekavējoties jāiesniedz jauns pieteikums Uzņēmumu reģistrā.
Normatīvo aktu pārejas noteikumi paredz, ka noteiktos gadījumos Uzņēmumu reģistrs līdz 2026. gada 31. decembrim patstāvīgi reģistrē tā rīcībā jau esošās ziņas par PLG īstenotās kontroles apjomu. Savukārt gadījumos, kad nepieciešamā informācija nav reģistrēta, trūkstošās ziņas par kontroles apjomu iesniedzamas vienlaikus ar nākamo PLG informācijas aktualizāciju.
Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad PLG Uzņēmumu reģistrā nav identificēts pēc Latvijas Republikas personas koda. Šādos gadījumos aktuālās ziņas par PLG valstspiederību vai valstspiederībām, ja šīs ziņas jau nav iesniegtas Uzņēmumu reģistrā, ir jāiesniedz līdz 2026. gada 31. decembrim.
Tādēļ uzņēmumiem ieteicams pārbaudīt Uzņēmumu reģistrā jau reģistrēto PLG informāciju, lai savlaicīgi konstatētu, vai nepieciešams iesniegt papildu ziņas.
Kā ZAB EmRo var palīdzēt PLG informācijas aktualizēšanā?
ZAB EmRo piedāvā juridisko palīdzību PLG informācijas izvērtēšanā un aktualizēšanā Uzņēmumu reģistrā.
Mūsu juristi palīdzēs izvērtēt esošās PLG informācijas atbilstību aktuālajām prasībām, noteikt īstenotās kontroles veidu un apjomu, tostarp sarežģītu dalībnieku struktūru gadījumos, kā arī sagatavot nepieciešamos dokumentus un pieteikumus.
Uzticot šo procesu ZAB EmRo, ietaupīsiet laiku un samazināsiet kļūdainas vai nepilnīgas informācijas iesniegšanas risku.
Aicinām sazināties ar ZAB EmRo, lai savlaicīgi nodrošinātu uzņēmuma PLG informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Šis nav juridisks padoms konkrētai situācijai. Dažādām situācijām piemērotie juridiskie risinājumi var atšķirties atkarībā no lietas faktiskajiem apstākļiem.