Advokātu birojs Rīgā — Servitūti
Servitūts jānoformē tik skaidri, lai strīds vispār nerastos.
Servitūts ir viena kaimiņa tiesība noteiktā veidā izmantot cita īpašumu — piemēram, braukt pa ceļu, vilkt komunikācijas vai iegūt ūdeni. Mēs palīdzam servitūtu pareizi nodibināt, precīzi noformēt tā apjomu un, ja nepieciešams, aizstāvēt vai apstrīdēt to tiesā.
Konsultējam valdošā īpašuma īpašniekus, kuriem servitūts nepieciešams: nodibināšana, apjoma un novietojuma noteikšana un ierakstīšana zemesgrāmatā.
Ar ko palīdzam servitūtu jautājumos
Servitūta nodibināšana
Konsultējam par piemērotāko nodibināšanas ceļu — pēc vienošanās, ar testamentu, tiesas ceļā vai likumā noteiktos gadījumos. Sagatavojam servitūta līgumu, kurā skaidri noteikts tiesību apjoms, izmantošanas kārtība, uzturēšanas izdevumu sadale un, ja tas paredzēts, atlīdzība. Palīdzam servitūtu nostiprināt zemesgrāmatā.
Servitūta apjoma un novietojuma noteikšana
Lielākā daļa strīdu rodas tāpēc, ka servitūts nodibināts pārāk vispārīgi. Palīdzam precīzi definēt, kas ar servitūtu ir atļauts un kas ne — piemēram, ceļa servitūta gadījumā tā platumu, izmantošanas mērķi un intensitāti. Palīdzam arī noteikt pieļaujamo ceļa servitūta novietojumu piekļuvei savam īpašumam, meklējot risinājumu, kas pēc iespējas mazāk skar kaimiņu īpašumu un netraucē kaimiņu mieru.
Servitūta grozīšana un izbeigšana
Konsultējam par servitūta grozīšanu, kad mainījušies apstākļi, un par izbeigšanu — pēc vienošanās, servitūta mērķa zuduma dēļ, īpašumu apvienošanas gadījumā vai citos likumā paredzētos gadījumos. Sagatavojam nepieciešamos dokumentus un veicam attiecīgās izmaiņas zemesgrāmatā.
Strīdi par servitūtiem
Risinām domstarpības par servitūta esamību, apjomu, izmantošanas veidu un uzturēšanas izdevumiem — pārrunu ceļā, ar izlīgumu vai tiesā. Pārstāvam gan tos, kuri vēlas savas servitūta tiesības aizstāvēt, gan tos, kuri uzskata servitūtu par nepamatotu vai pārmērīgu.
Praksē tieši servitūti bieži kļūst par ilgstošu strīdu avotu starp kaimiņiem, jo nav skaidrs, cik plašas ir tiesības un ko tās tieši sevī paredz. Konsultējam gan valdošā īpašuma īpašniekus, kuriem servitūts nepieciešams, gan kalpojošā īpašuma īpašniekus, kuru īpašumu servitūts apgrūtina.
Kā strādājam
Sākam ar īpašuma tiesiskā stāvokļa un faktiskās situācijas izvērtējumu — pārbaudām ierakstus zemesgrāmatā, plānus un līdzšinējo lietošanu.
Ja servitūts vēl tikai jānodibina, mūsu mērķis ir to noformēt tik skaidri, lai strīds vispār nerastos.
Ja strīds jau pastāv, vispirms vērtējam risinājumu pārrunu ceļā un tikai tad, ja tas nav iespējams, virzām lietu tiesā.
Latvijas tiesiskais regulējums
Servitūtus regulē Civillikuma Lietu tiesību daļa, kas nosaka to veidus, nodibināšanas pamatus, izmantošanas kārtību un izbeigšanās gadījumus. Servitūts parasti nodibināms ar līgumu, testamentu, tiesas nolēmumu vai likumu, un, lai tas būtu spēkā pret trešajām personām, tas nostiprināms zemesgrāmatā saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai servitūts nozīmē, ka cita persona kļūst par zemes īpašnieku?
Nē. Servitūts nerada īpašuma tiesības uz kalpojošo zemi. Tas ir īpašuma tiesības aprobežojums lietošanas ziņā.
Vai ceļa servitūts pāriet jaunajam īpašniekam?
Jā, ja tas ir reālservitūts. Reālservitūts ir saistīts ar valdošo nekustamo īpašumu, nevis ar konkrētu īpašnieku, tāpēc, īpašumu pārdodot, servitūts saglabājas. Pirms īpašuma pirkšanas ieteicams pārbaudīt, vai piekļuve tam ir tiesiski nodrošināta.
Vai ceļa servitūts jāieraksta zemesgrāmatā?
Jā. Servitūta lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā (Civillikuma 1235. pants). Mutiska vienošanās vai ilgstoša lietošana šādu aizsardzību nedod.