Uzņēmēji nereti uzskata, ka galvenais priekšnoteikums veiksmīgai tiesvedībai ir spēja pierādīt, ka otra puse nav izpildījusi savas saistības. Ja ir noslēgts līgums, izrakstīts rēķins un parāds nav samaksāts, šķiet pašsaprotami, ka tiesa izvērtēs visus apstākļus un nepieciešamības gadījumā pati precizēs aprēķinus.
Tomēr Latvijā civilprocesā būtiska nozīme ir ne tikai tam, vai prasījums ir pamatots pēc būtības, bet arī tam, vai prasītājs ir precīzi pierādījis, kā veidojas prasītā summa. Tieši prasījuma aprēķins nereti kļūst par vienu no izšķirošajiem tiesvedības elementiem, īpaši komercstrīdos.
Uzņēmumi nereti koncentrējas uz to, lai pierādītu, ka parāds patiešām pastāv. Tomēr praksē tikpat svarīgi ir spēt pierādīt, kā tieši veidojas prasītā summa. Tieši šis jautājums nereti kļūst par vienu no izšķirošajiem tiesvedībā.
Iedomāsimies situāciju. Uzņēmums vēlas piedzīt no sadarbības partnera 50 000 EUR, taču prasības pieteikumā nav skaidri norādīts, kā šī summa veidojas pēc vairākiem daļējiem maksājumiem, savstarpējiem ieskaitiem vai piemērotajiem procentiem. Rodas jautājums – vai ar to, ka parāds patiešām pastāv, pietiek?
Praksē atbilde bieži vien ir nē.
Latvijas civilprocess balstās uz vienu no saviem pamatprincipiem – saīkstes princips jeb katrai pusei pašai ir jāpamato savs prasījums un jāiesniedz to apliecinoši pierādījumi, savukārt tiesa izvērtē pušu iesniegto materiālu un piemēro tiesību normas. Citiem vārdiem sakot, tiesas uzdevums ir izšķirt strīdu, nevis aizstāt kādas puses pienākumu sagatavot prasījuma aprēķinu vai novērst tajā pieļautās nepilnības.
Tieši šī robeža praksē bieži vien kļūst izšķiroša. Ja prasījuma aprēķins nav pietiekami skaidrs, tajā ir pretrunas vai nav iespējams izsekot, kā veidojas prasītā summa, tas var ietekmēt ne tikai prasības kvalitāti, bet arī tiesas vērtējumu par tās pamatotību.
Tas īpaši attiecas uz komercstrīdiem, kuros starp pusēm ilgākā laika posmā veikti savstarpēji norēķini. Daļēji maksājumi, savstarpējie ieskaiti, drošības naudas, līgumsodi, procenti vai vairāki savstarpēji saistīti rēķini būtiski sarežģī gala summas aprēķinu. Šādos gadījumos ar gala cipara norādīšanu vien nepietiek – nepieciešams skaidri parādīt, kā šis rezultāts ir iegūts un uz kādiem pierādījumiem tas balstās.
Tieši šajā posmā uzņēmēji visbiežāk pieļauj kļūdas. Nereti tiek pieņemts, ka, ja parāds patiešām pastāv, aprēķina nepilnības būs iespējams novērst tiesvedības gaitā. Taču šāds pieņēmums var radīt būtiskus procesuālus riskus un ietekmēt visas lietas iznākumu.
Līdzīga situācija rodas arī citos komercstrīdos – būvniecības, nomas vai piegādes līgumu izpildē –, kur būtiska nozīme ir savstarpējiem norēķiniem. Jo sarežģītākas ir pušu finanšu attiecības, jo lielāka nozīme ir precīzam, saprotamam un pārbaudāmam prasījuma aprēķinam.
Tāpēc pirms vēršanās tiesā uzņēmumiem ir svarīgi izvērtēt ne tikai to, vai pastāv juridisks pamats prasībai, bet arī to, vai visi aprēķini ir korekti, pārbaudāmi un balstīti pierādījumos. Nereti tieši savstarpējo norēķinu analīze, maksājumu hronoloģija un procentu aprēķins nosaka, cik pārliecinoša būs prasība un cik efektīvi būs iespējams aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Precīzs prasījuma aprēķins nav formalitāte. Daudzos gadījumos tas kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem, kas nosaka tiesvedības iznākumu.
Mūsu birojs ikdienā palīdz uzņēmumiem visā Latvijā sagatavot prasības pieteikumus, analizēt savstarpējos norēķinus, veikt precīzus parādu un procentu aprēķinus, kā arī pārstāv klientus tiesvedībās, kur prasījuma pareiza pamatošana bieži vien ir izšķiroša.
Rakstu sastādīja: jurista palīdze Agate Sloboda